Hipoksiska elpošanas mazspēja ir vispārējs termins, ko lieto, lai aprakstītu elpošanas orgānus, kas nespēj uzturēt efektīvu gāzu apmaiņu plaušās. Lai noteiktu, vai pastāv elpošanas mazspēja, izmanto asins gāzu analīzes.
Zīdaiņiem ar hipoksisku elpošanas mazspēju asinsvadi plaušās ir sašaurināti. Tas ierobežo asins plūsmu no sirds uz plaušām un nozīmē, ka tad, kad asinis ar zemu skābekļa piesātinājumu atgriežas sirdī, tās tiek novadītas apejot plaušas caur asinsvadiem, kas palikuši no embrionālā perioda un plūst atpakaļ ķermenī.
Daudziem zīdaiņiem ar hipoksisku elpošanas mazspēju ir sporādiska plaušu slimība, tas nozīmē, ka gaisa plūsma (un līdz ar to arī oksigenācija) dažos plaušu apvidos ir laba, bet citos – mazāka vai iztrūkst vispār.
Ieelpojot slāpekļa monoksīdu, sašaurinātie asinsvadi plaušās atslābst, un asinis plūsma no sirds uz plaušām palielinās, bet asiņu daudzums, kas apiet plaušas samazinās. Asins plūsma palielinās tajos plaušu apvidos, kur ir vislielākā gaisa plūsma un kur notiek vislabākā gāzu apmaiņa.