Daudziem jaundzimušajiem ar hipoksisko elpošanas mazspēju ir sporādiska plaušu slimība, kas nozīmē to, ka dažos plaušu apgabalos gaisa plūsma (un attiecīgi oksigenācija) ir laba, savukārt citos – sliktāka vai tādas nav vispār.
Ieelpojot slāpekļa oksīdu, saspiestie asinsvadi plaušās atslābst, un asins plūsma no sirds uz plaušām palielinās, savukārt ārpus plaušām plūstošais asins daudzums samazinās. Asins plūsma pastiprinās tajos plaušu apgabalos, kuros gaisa plūsma ir visspēcīgākā un kur var notikt vislabākā gāzu apmaiņa.
Ieelpojamā slāpekļa oksīda farmaceitiskās iedarbības izpēti 20.gs. 80. gados uzsāka trīs pētnieki – Roberts F. Fērčgots /Robert F. Furchgott/, Lūiss Ignaro /Louis Ignarro/ un Ferids Mirā /Ferid Murad/. 1998. gadā viņi saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā.
